Kā veidot labu kredītvēsturi

Labu kredītvēsturi izveidot nav nemaz tik grūti, patiesībā, jau tā veidojas pati un, ja visu maksājumus veicam laikus, kā arī pildām saistības, par kurām iepriekš esam vienojušies, kredītvēsture izveidojas visnotaļ laba.

Mazliet citādi ir gadījumos, kad kredītvēsturi jau ir mazliet sabojāta un pienācis laiks to atkal izlabot, lai radītu uzticēšanos biznesa partneros, aizdevējos vai citos, kuriem Jūsu kredīta informācija ir nozīmīga.

Visas ziņas par Jūsu pašreizējo kredītvēstures stāvokli un esošiem vai pagātne izsniegtiem aizdevumiem iespējams saņemt, pieprasot informāciju kādā no kredīta birojiem vai Latvijas bankas kredītreģistrā. Šādu informāciju katra persona var saņemt tikai pati par sevi, turklāt informāciju iespējams pieprasīt arī elektroniski.

Situācijas apzināšana ir pirmais solis labas kredītvēstures veidošanā, jo tikai esot lietas kursā par savu šī brīža situāciju zināsiet, ko nepieciešams uzlabot, turklāt, atsevišķos gadījumos, iegūtā informācija ļauj izvairīties no parādsaistībām, par kuru eksistenci bijāt piemirsis vai pat nebijāt zinājis.

Paņēmieni, kā veidot labu kredītvēsturi ir visai dažādi un atkarīgi no katras konkrētās situācijas, taču pie labas kredītvēstures pamatelementiem varētu pieskaitīt:

  • Visu maksājumu savlaicīgu veikšanu – nekavējiet maksājumus un nepārmaksājiet uz uzkrāto soda procentu rēķina,
  • Kredītsaistību savlaicīga dzēšana,
  • Operatīva darbība finansiālu problēmu gadījumā – saziņa ar aizdevēju vai pakalpojumus sniedzēju, kas piedāvā problēmas risinājumu, kas nekaitē Jūsu kredītvēsturei.

Veidojiet savu kredītvēsturi atbildīgi!

Kredīts neparedzētiem gadījumiem

Iepriekš neparedzētā situācijā var nonākt katrs, un ātrais kredīts bieži vien ir parocīgs risinājums. Ātrais kredīts ir īstermiņa aizdevums, kura summa parasti nepārsniedz 425 eiro, bet termiņš – 30 dienas.

Kādēļ šādu ātro kredītu dēvē par ātru?

Ātrais kredīts jau savā nosaukumā paskaidro, kāpēc tas ir ātrais kredīts. Tādēļ, ka nebanku kredītiestādes piedāvā iespēju tikt pie naudas, salīdzinoši īsākā laikā izskatot pieteikumu. Parasti tās ir piecas minūtes, citkārt 5 – 20 minūtes. Jums nebūs jādodas uz banku un jāaizpilda pieteikums klātienē, kas var prasīt dienu un pat vairākas. Ātrā kredīta gadījumā vērā tiks ņemti tikai Jūsu norādītie dati par ienākumiem, kā arī pārbaudīta Jūsu kredītvēsture.

Izvēloties ātro kredītu, Jūs varēsiet izmantot vairākas priekšrocības:

Nauda

  • ietaupīsiet laiku formalitāšu kārtošanai;
  • varēsiet paļauties uz īsāku izskatīšanas laiku;
  • nebūs vajadzīga ne ķīla, ne galvojums.

Viens no ērtākajiem veidiem, kā pieteikt ātro kredītu, ir pieteikt kredītu internetā. Šajā gadījumā izvēlētās kredītiestādes vietnē jāautorizējas un jāaizpilda pieteikums. Ja esat kredītiestādes sistēmā reiz jau autorizējies, tad ātro kredītu varat pieteikt arī ar īsziņas starpniecību, ko gan nepiedāvā visi aizdevēji. Reģistrētajiem lietotājiem ērts variants ir arī telefona zvans. Atsevišķos gadījumos ātro kredītu iespējams noformēt kredītiestādes filiālē vai pie tās sadarbības partneriem. Tas ir izveidots, lai katrs klients varētu izvēlēties sev ātrāko un ērtāko pieteikšanās veidu. Internets ir ērts un populārs veids, kā pieteikt ātro kredītu, bet ne visiem.

Lai neapjuktu plašajā kredītiestāžu piedāvājumā, iesakām izvērtēt un atlasīt sev piemērotāko risinājumu:

  • pēc Jums nepieciešamās summas;
  • pēc termiņa, uz kādu gatavojaties aizņemties;
  • pēc procentu likmes;
  • pēc tā, vai pirmais maksājums ir ar 100% komisijas maksai;
  • pēc aktuālajām atlaidēm;
  • pēc atsauksmēm internetā.

Ieteicam arī pārliecināties, vai Jūsu izvēlētās kredītiestādes tīmekļa vietnē, izvietota Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas atpazīstamības zīme „Atbildīgs aizdevējs”.

Pirms pieteikt ātro kredītu, pārbaudiet, vai atbilstat Jūsu izvēlētās iestādes vecuma ierobežojumiem. Jums jābūt arī kontam kādā no Latvijas komercbankām un mobilā telefona pieslēgumam, un, kas nav mazsvarīgi, pozitīvai kredītvēsturei.

Lūk, kādi fakti ir atbilstoši ātrajiem kredītiem:

Eiro kredīti

  • Ātrais kredīts it tikpat nopietnas kredītsaistības kā aizdevums no bankas;
  • Savlaicīgi nenorēķinoties, arī ātrā kredīta gadījumā tiks aprēķināti soda procenti, kas pakalpojumu ar katru dienu sadārdzinās;
  • Neatmaksāta summa var sabojāt kredītvēsturi un līdz ar to arī iespējas aizņemties nākotnē.

Izvēlieties ātro kredītu tikai tad, ja tas tiešām ir nepieciešams konkrētam mērķim un ja ir pilnīga drošība, ka to bez sarežģījumiem varēsiet atmaksāt. Pirms aizņemšanās rūpīgi iepazīstieties ar līguma nosacījumiem, arī tiem, kas rakstīti sīkā drukā vai minēti zemsvītras norādē.

Finanšu aktīvs

Finanšu aktīvi ir jēdziens, kuru var nākties izmantot kārtojot uzņēmuma grāmatvedību jeb precīzāk veidojot bilanci par kādu konkrētu laika periodu. Lai gan katram uzņēmumam parasti ir savs grāmatvedis, kas rūpējas par uzņēmuma finansēm un visticamāk, lieliski pārzina visas tam uzticētas grāmatvedības darbības, arī uzņēmuma vadībai vai jebkurai privātpersonai, kurai ikdiena varētu būt saskarsme ar dažādām finanšu darbībām, nenāk par ļaunu izprast, kā tad īsti veidojas uzņēmuma vai privātpersonas budžets, kas ir bilance un visbeidzot, kas slēpjas aiz vārdu salikuma finanšu aktīvs.

Finanšu aktīvi ir uzņēmuma līdzekļu sastāvdaļa, kas norāda uz uzņēmumam piederošām citu uzņēmumu kapitāldaļām vai aizdevumiem, ko uzņēmums izsniedzis citiem uzņēmumiem uz laika periodu, kas ir ilgāks par vienu gadu. Tāpat finanšu aktīvs var būt finansiāli līdzekļi vai tiesības saņemt naudu, citu finanšu aktīvu vai kapitāla instrumentu no cita uzņēmuma.

Par finanšu aktīviem var saukt arī aizdevumus un prasījumus, kurus uzņēmums radījis aizdodot naudu un pārdodot preces vai pakalpojumus, iepriekš vienojoties par vēlāku samaksas termiņu jeb vienkāršāk sakot, dodot kredītā. Tāpat finanšu aktīvi var būt, piemēram, līdz termiņa beigām turēti ieguldījumi vai tirdzniecībai paredzēti finanšu aktīvi un citu uzņēmumu vai valsts vērtspapīri.

Jāņem vērā, ka finanšu aktīvi parasti ir ilgtermiņa finanšu ieguldījumi.

Devalvācija

Par naudas devalvāciju Latvijas kontekstā gandrīz ik dienu varēja dzirdēt pirms vairākiem gadiem, kad tā visai manāmi notika ar Latvijas iepriekšējo valūtu latu, taču šis ekonomikas jēdziens vienmēr ir aktuāls un ietekmē dažādas pasaules ekonomikas norises arī šobrīd, tāpēc, lai izprastu kaut vai daļu no tiem ekonomiskajiem procesiem, kas ik dienu norisinās Latvijā un pasaulē ir svarīgi apzināties, kas tad īsti ir devalvācija un kādu ietekmi tā rada.

Kas ir devalvācija?

Devalvācija ir kādas konkrētas valūtas vērtības samazināšanās pret piesaistes valūtu, kas parasti tiek veikta ar monetārās politikas lēmumu. Būtībā tas ir valūtas kursa kritums.

Valūtas devalvācijas rezultātā samazinās to preču vērtība, kas saražotas iekšzemē, taču sadārdzinās ārzemēs saražoto izejvielu, produktu un pakalpojumu vērtības. Laikā kad valūta piedzīvo devalvāciju, izdevīga kļūst preču eksportēšana, bet neizdevīga importēšana.

Šis process var būt izdevīgs lielām valstīm, piemēram, ASV, Ķīnai, Vācijai un citām, kuras pašas spēj sevi nodrošināt ar iekšzemē saražotām produktu izejvielām, produktiem un pakalpojumiem, kā arī eksportēt tos uz ārvalstīm. Samazinoties eksportējamo preču cenām ārvalstu valūtās, tām ir vieglāk konkurēt svešzemju tirgos, līdz ar to palielinās to pirktspēja.

Devalvācija Latvijā

Latvijas gadījumā valūtas devalvācija nav izdevīga, jo ļoti daudzas preces tiek importētas un eksporta īpatsvars nav pietiekams, taču jāņem vērā, ka pēc iestāšanās eiro zonā un eiro ieviešanas, Latvija ir pakļauta eiro kursa svārstībām, līdz ar to Latvijas ekonomiskie procesi ir cieši saistīti ar ekonomiskajiem procesiem visā eiro zonā.

Neilgu laiku atpakaļ strauji kritās eiro valūtas kurss salīdzinājumā pret ASV dolāra kursu, padarot to vērtības gandrīz vienlīdzīgas. Šādas valūtas kursu svārstības daļai Eiropas valstu radīja ekonomisku pacēlumu, jo tūristi no Amerikas Savienotajām Valstīm, kā ceļojumu galamērķi izvēlējās Eiropu, un tērēja naudu tūrisma un citiem pakalpojumiem. Šīs valūtas devalvācijas rezultātā ieguvumu guva arī Latvija.

Jārēķinās ar to, ka ne vienmēr valūtas devalvācija rada patīkamas sekas, piemēram, samazinoties valūtas vērtībai, pastāv iespēja, ka preču un pakalpojumu cenas varētu sadārdzināties, jo preču ražošanai nepieciešamās izejvielas tiek importētas, palielinās izmaksas par elektrību, kļūst dārgāki visi pakalpojumi, par kuriem jānorēķinās ārvalstu valūtās, tāpēc monetārās politikas veidošana un izvērtēšana ir ļoti atbildīgs process, kas var gan celt, gan arī graut valsts ekonomiku un tās turpmāku izaugsmi.

Kas atbild par monetāro politiku?

Eiropā par monetāro politiku atbild Eiropas Centrālās Bankas padome, taču pie mums par politikas ieviešanu atbildīga ir Latvijas Banka, kuras mājas lapā atrodama informācija par politikas virzieniem un stratēģiju, kā arī jaunākajiem lēmumiem un vēl cita svarīga informācija par sabiedrībai aktuāliem ar finansēm saistītiem jautājumiem.

Ikmēneša izdevumi

Ikmēneša izdevumi ir izdevumi, kurus izdodat katru mēnesi. Tas būtu, piemēram, īres nauda, sabiedriskā transporta biļetes, komunālie maksājumi, telekomunikāciju maksājumi un pilnīgi jebkas cits. Lai segtu ikdienas izdevumus katru mēnesi – tātad faktiski nosegtu gan sīciņos, gan maziņos izdevumus – Latvijā esot nepieciešami 452 eiro mēnesī uz katru mājsaimniecības locekli (Centrālās statistikas pārvaldes dati par 2014. gadu).

Ikmēneša izdevumi un to īpatsvars cilvēku budžetā ir atkarīgs no viņu ienākumiem un sociālās grupas – piemēram, pensionāriem lielāko daļu ikmēneša izdevumu veido komunālie maksājumi, savukārt pusaudžiem tā būs pārtika un izklaides. Latvijā ikmēneša izdevumi “uzkāpj” laikā, kad tiek saņemtas algas vai pabalsti. Tas nozīmē, ka cilvēki vēl joprojām maksā lielu īpatsvaru savu līdzekļu fiksētajos maksājumos.

Kā plānot ikmēneša izdevumus?

Finanses

Tā kā, visticamāk, izmantojat internetbanku, jūsu ikmēneša izdevumi jau ir redzami jūsu bankas konta izrakstā. Apzinot savus ikmēneša izdevumus, jūs varat sākt tos kontrolēt un veidot savu ikmēneša budžetu. Ikdienas, iknedēļas, ikmēneša un periodiskie izdevumi kopā ļaus jums novērtēt savu finansiālo situāciju kā tādu un ļaus ilgtermiņā pieņemt informētākus lēmumus. Izdevumu plānošanas mērķis, protams, beigu beigās ir veidot uzkrājumus. Ja tas ir iespējams, ir vērts uzkrājumu kontā ieskaitīt 10-15% no saviem ikmēneša ienākumiem. Kad tie jau ir kļuvuši prāvāki, varat domāt arī par naudas investīcijām un līdzīgām lietām.

Protams, ikmēneša izdevumus samazinot, var nākties šķirties no noteiktiem pakalpojumiem vai arī izmantot lētākas alternatīvas – piemēram, lasīt presi interneta versijā pretstatā drukātajam formātam. Tas var ietekmēt, bet var arī būtiski neietekmēt dzīves kvalitāti. Kad esat izplānojis savu ikmēneša budžetu, ir vērts to sastādīt visai ģimenei, lai varētu labāk pārvaldīt un regulēt naudas plūsmu ne tikai savā dzīvē, bet kopīgi virzīties uz jauku mērķu sasniegšanu.

Tāpat, izplānojot ikmēneša izdevumus, varat virzīties tuvāk situācijai, kurā varat atļauties vairāk no tām lietām, kuras vēlaties, piemēram, palielinot ienākumus vai mazāk tērējot lietām, kuras neatzīstat par prioritārām.

Kas ir gada pārskats

Gada pārskats, ir dokumentu kopums, kas sniedz priekšstatu par uzņēmuma resursiem, saistībām un finansiālo stāvokli un tā sastādīšana ir aktuāla ikvienam uzņēmumam un organizācijai, izņemot zemnieku un zvejnieku saimniecības un individuālos uzņēmumus ar nelieliem ienākumiem. Uzņēmuma gada pārskats, ir tā finanšu pārskatu platforma, kas pieejama ļoti plašai auditorijai un ikvienai ieinteresētajai personai sniedz ziņas par uzņēmuma darbību.

Lai gan gada pārskata sastādīšana prasa lielus laika un darba resursus, šis dokumentu kopums sniedz plašu informāciju par uzņēmuma darbu, sasniegumiem un uzdevumiem nākotnē, turklāt tajā apkopotie rādījumi ir informatīvi un aktuāli iespējamajiem investoriem.

Pārskatam būtu jāaptver 12 mēnešu periods, taču atsevišķos gadījumos tas var tikt veidots arī par ilgāku laika periodu.

Uzņēmuma gada pārskats sastāv no:

  • Finanšu gada pārskata – bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina, naudas plūsmas pārskata, pašu kapitāla pārskata, pielikumiem.
  • Vadības ziņojuma – informācijas par uzņēmuma attīstību, finanšu rādītajiem, darbiniekiem un citas informācijas.

Tā kā uzņēmuma gada pārskats ir publisks dokumentu kopums, kas sniedz ziņas par uzņēmuma darbību un nākotnes attīstības plāniem, tas savā veidā prezentē uzņēmumu un padara to pievilcīgu vai gluži pretēji nepievilcīgu ikvienam, kas par to interesējies un šos dokumentus apskatījis. Bieži vien gada pārskata noformējums var liecināt par uzņēmuma grāmatveža kompetenci un vadības attieksmi pret uzņēmumā notiekošo, tāpēc būtu svarīgi, lai finanšu pārskatā sniegtā informācija būtu skaidri saprotama un patiesa un vadības ziņojums izstrādāts rūpīgi, domājot par uzņēmuma tālākām attīstības iespējām.

Gada finanšu pārskatam pastāv četras kvalitātes zīmes, kuru esamība ir patiesi labs rādītājs un ļauj pārskatu uzskatīt par kvalitatīvu un labi sastādītu. Šīs kvalitātes zīmes ir saprotamība, salīdzināmība, ticamība un atbilstība.

Liela daļa investoru, gan tiešo, gan arī to, kas investīcijas veic iegādājoties dažāda veida vērtspapīrus, kas pieejami finanšu un kapitāla tirgos, pirms naudas ieguldīšanas pievērš uzmanību gada pārskatā esošajai informācijai, līdz ar to, labi izstrādāts gada pārskats ar reāliem finanšu rādītājiem un reālām idejām to uzlabošanai nākotnē, var kļūt par lielisku investoru piesaistes materiālu.

Tas kādai, gada pārskatā esošajai informācijai, tiek pievērsta lielāka uzmanība ir atkarīgs no tā, kura no mērķauditorijām šo pārskatu lasa, piemēram, akcionārus galvenokārt interesē informācija par to:

  • Kādi ir uzņēmuma darbības mērķi un plāni nākotnei
  • Produktu jauninājumi
  • Informācija par dividendēm
  • Finanšu rezultāti
  • Attīstības stratēģija
  • Valdes priekšsēdētāja vai vadības vēstule, kura ir obligāta gada plāna sastāvdaļa.

Valdības ierēdņu vidū, gada pārskatā daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši finanšu rādītājiem, kuros tiek ietverta arī informācija par visu valstī paredzēto nodokļu nomaksu.

Fjūčers

Fjūčers (no angļu val. future) jeb nākotnes līgums dod tiesības pirkt vai pārdot līgumā norādītu aktīvu, piemēram, preci, akcijas, valūtu u.c., līgumā noteiktā datumā par iepriekš norunātu cenu. Vienkāršāk sakot, tas ir līgums par preču valūtas vai vērtspapīru pirkšanu nākotnē.

Fjūčera līgums ir standartizēts un tajā ir noteikts tirdzniecības apjoms, termiņš un preces kvalitāte. Tas tāpēc, ka vēsturiski nākotnes līgumi tikai slēgti, lai nodrošinātos pret nelabvēlīgām cenu svārstībām labības, enerģijas un metāla nozarē, taču mūsdienās fjūčeri kļuvuši par tirdzniecības instrumentu, gan komerciālajā tirdzniecībā gan arī spekulācijās.

Ar nākotnes līgumu palīdzību iespējams pelnīt, izmantojot to cenu kāpumu vai cenu kritumu. Pelnīšana no cenu izmaiņām jeb spekulēšana ir visā pasaulē plaši pazīstams peļņas veids, ko izmanto gan privātpersonas, gan uzņēmumi, to starpā arī bankas.

Ja esat nolēmis piedalīties fjūčeru tirdzniecībā un gūt no šī procesa peļņu, iesākumā ir jāizvēlas brokeris, kas nodrošinās Jums visus nepieciešamos pakalpojumus. Brokeru pakalpojumus piedāvā, gan bankas, gan arī nebanku iestādes un informāciju par tiem iespējams atrast tepat internetā. Pēc brokera izvēles, jāizvēlas tirdzniecības platforma, kas sniegs pieeju dažādām aktuālākajām izsolēm.

Vairākas bankas piedāvā pilnu pakalpojumu kompleksu kurā ietilpst, gan Jums piesaistīts darījumu brokeris un tirdzniecības platforma, kas krietni vien atvieglo uzsākšanas procesu.

Kā ietaupīt uz pusdienām?

Pusdienas, kuras ēdam ofisā, īstenībā mēnesī sastāda pietiekami lielu izdevumu grupu. Piemēram, mēneša divdesmit darbadienās tie var sanākt pat €80-120 atkarībā no jūsu paradumiem un vietas, kas tuvāk darbam. Šajā rakstā apskatīsim, kā vienkārši ietaupīt uz dienas galvenās ēdienreizes rēķina.

Kā ietaupīt uz pusdienām?

Finanses

Visvienkāršāk ietaupīt uz pusdienām ir ņemt tās līdzi no mājām plastmasas traukos. Ja darbā nav mikroviļņu krāsns, iesakām iegādāties termosveidīgus traukus, kuros pārtiku varat uzsildīt no rīta, un tā būs silta vēl līdz pusdienām. Vienīgā problēma, kas varētu no šī rasties, ir tas, ka jūs nevarēsit izstaigāties kā iepriekš – vismaz ja pusdienotava ir netālu no jūsu darbavietas.

Daži ēdieni, kuri labi garšo arī tad, ja tie nav pilnīgi svaigi:

  • Vista ar rīsiem, vistas ēdieni kā tādi;
  • Aukstā zupa;
  • Dažāda veida karbonādes, dārzeņi.

Tāpat, protams, varat uz darbu ņemt arī svaigus augļus un dārzeņus, taču tie drīzāk funkcionēs kā uzkoda, jo augļi un dārzeņi nav pārāk barojoši paši par sevi. Ja nevēlaties pats gatavot, arī veikala “kārbiņu pusdienas” ir laba alternatīva, jo tās ir krietni lētākas par ēdnīcas pusdienām, taču vienmēr jāpadomā par savu veselību šādos gadījumos – ja mainot savus ēšanas paradumus, jums paliek sliktāka pašsajūta, vienmēr jāseko sava ķermeņa, nevis maciņa prasībām.

Veģetāriešiem un tādiem, kam nav pretī ēst zaļi, noderēs arī t.s. smūtiji, kurus varat dzert visu cauru dienu, izvairoties no kolēģiem, kas rauc (īstenībā nerauc, jo visiem ir vienalga, ko jūs darāt) degunu. Vārdu sakot, pastāv tikpat daudz iespēju, cik Grejam ir nokrāsu – un ļoti iespējams, ka vēl vairāk.

Svarīga komponente jebkurās pusdienās ir dzēriens, kurš, kā zināms, kafejnīcās ir padārgs. Ja nevēlaties ņemt līdzi kafiju vai tēju termosā, varat vismaz apzināt iespējas – varbūt kafija automātā ir ne tikai garšīgāka (kā tas bieži gadās), bet arī lētāka nekā ēdnīcā. Tāpat sulas vai minerālūdeni, vai kolu, vai fantu, vai sprite (ja esat ļoti vecmodīgs), jūs varat iegādāties arī veikalā un ņemt līdzi, nevis pirkt glāzēs ēdnīcā. Esiet radoši un daroši, un iespējas ietaupīt jums pavērs durvis pašas.

Kā ietaupīt uz pusdienām ēstuvēs?

Tā kā daļai tomēr ņemt pusdienas uz darbu šķitīs vai nu pārāk grūti, vai apkaunojoši, vai vienkārši laikietilpīgi, var turpināt ieturēt maltītes ēstuvēs. Te cena ir atkarīga no diviem mainīgajiem – vietas, kurā ēdat, kā arī jūsu ēšanas paradumiem. Ēdot pie darba, jūs varat izvēlēties lētāko ēstuvi, kā arī izmantot pusdienu piedāvājumus. Šādā scenārijā ir labi, ja neesat pārāk izvēlīgs ēdājs, jo pusdienu piedāvājumi ļoti bieži būs ar gaļu (neder veģetāriešiem), kā arī ar tādām lietām, kas cilvēkiem bieži negaršo – piemēram, aknām, bietēm, utt. Taču tie parasti būs par 1 vai pat 2 eiro lētāki, nekā līdzīga maltīte. Tāpat, protams, pusdienu piedāvājums var nederēt, ja jums vajadzīgs halāl vai košer ēdiens.

Pastāv iespēja ēdienu pasūtīt, ja tas sanāk lētāk – daudzi ēdiena tirgotāji veic bezmaksas piegādes Rīgas robežās, ja pasūtījuma summa pārsniedz noteiktu slieksni. Ja jums ir atsaucīgi kolēģi, iespējams izmēģināt arī šādu variantu. Kopumā pusdienām noteikti nevajag būt dārgām, varbūt pat ne uz pusi tik dārgām, cik tās jums šķiet pašlaik.

Ienākumi

Vārds ienākumi ir nācis no vārda nākt, kas savukārt, iespējams, agrāk nozīmējis ‘nogatavoties, nobriest, ienākties’ un izmantots par augļiem. Tātad pēc valodas gudrības mēs varam secināt, ka ienākumi ir augļi tam, ko jūs esat darījis pirms tam. Ienākumus mēdz saukt arī par peļņu, taču pēdējā laikā par peļņu runā, kad ir veikts kāds ienesīgs darījums, bet par ienākumiem – tad kad tie atkārtojas samērā bieži, piemēram, reizi mēnesī kā mēnešalga. Pastāv vairāku veidu ienākumi un tie ienākās gan cilvēkiem, gan firmām, gan veselām valstīm, tāpēc šajā rakstā īsi apskatīsim, kādi ienākumu veidi ir visbiežāk sastopami.

Ienākumu veidi

Ienākumus var nosacīti sadalīt pasīvajos un aktīvajos ienākumos. Pasīvie ienākumi jeb ienākumi, pie kuriem var tikt nenopūloties, visbiežāk ir noguldījumu procenti, dividendes, pensija, pabalsti, īre, bizness, u.c. Pasīvie ienākumi, starp citu, Latvijā kādreiz bija iespējami pat parastiem mirstīgajiem, jo t.s. “Treknajos gados” banku noguldījumu likmes bija pietiekami augstas, lai tie ar iekrājumiem varētu vismaz kamēr likmes atkal nokrita padzīvot nestrādājot.

Savukārt aktīvie ienākumi ir kā šī raksta rakstīšana – tas top, lai nodrošinātu tā autora turpmāko eksistenci. Pie aktīvajiem ienākumiem par pieskaitīt ienākumus no jebkāda veida darba, kurš ir jāatkārto noteiktu laiku – piemēram, visas gada darbadienas, lai nodrošinātu tā veicējam iztiku.

Ienākumu atšķirības

Ienākumi atšķiras ne tikai pa kontinentiem, valstīm un pilsētām, bet arī pa mājām un cilvēkiem. Ienākumu nevienlīdzību mēra ar Džinī koeficientu, un to var attēlot grafiski, izmantojot Lorenca līkni. Parasti uzskata, ka ienākumi atšķiras pēc izglītības, spējām, kā arī daudzām citām lietām, kuras šeit nav vērts pat mēģināt izsekot, jo to ir ļoti daudz. Cilvēkus pēc ienākumu līmeņa mēdz sadalīt cilvēkos ar maziem ienākumiem (nabagi), cilvēkus ar vidējiem ienākumiem (vidusslānis), kā arī bagātus cilvēkus (bagātniekus). Atkarībā no tā, cik lieli ir ienākumi, naudu var tērēt citām lietām, izņemot pārtiku. Piemēram, ja Rīga būtu ļoti nabadzīga pilsēta, tad tajā būtu daudz mazāk kafejnīcu, un Čaka ielā, iespējams, neatrastos “Jaunās paaudzes” baznīca ar kliedzoši spilgtu interjeru.

Ienākumu aplikšana ar nodokli

Ienākumi tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. No tā var saņemt daudzus un dažādus atvieglojumus, pārsvarā saistītus ar apgādājamām personām un viņu interešu izglītību. Latvijā no 2016. faktiski ir ieviests solidaritātes nodoklis lielāko algu saņēmējiem, taču eksperti tā pienesumu ekonomikai apšauba – no tā būs ļoti vienkārši izvairīties, turklāt zināms jau, ka tieši lielākie pelnītāji vislabāk saprot nodokļu sistēmu, tāpēc t.s. solidaritātes nodoklis arī tiek saukts par ielāpu, nevis īstu nodokli.

Pašlaik Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 23% ienākumiem no darba un saimn. darbības; 10% ienākumam no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža, 10% ienākumam no metāllūžņu pārdošanas 10% ienākumam no īpašuma. Ienākumi no kapitāla tiek aplikti ar 10% likmi (dividendes, procenti, akcijas), savukārt kapitāla pieauguma nodoklis ir 15% (nekustamais īpašums, ieguldījumu fonds, parāda instrumenti, utt.) Tāpat tapšanas procesā ir nodokļu atvieglojumi, palielinot neapliekamo minimumu personām ar zemiem ienākumiem.

Kā palielināt savus ienākumus?

Savus ienākumus varat palielināt, atrodot labāk apmaksātu darbu; ieguldot akcijās vai vērtspapīros; vēl ir iespējams paprasīt algas pielikumu vai citādi piepelnoties. Ienākumus nevar palielināt, samazinot izdevumus. Samazinot izdevumus, bet nepalielinot ienākumus, jūs taupāt naudu un palielināt savu brīvo līdzekļu pieejamību, taču tas nekādīgi nenozīmē, ka jūs pelnat vairāk.

Inflācija

Inflācija ir cenu pieaugums, kā arī naudas vērtības samazināšanās no mājsaimniecības viedokļa. To var izteikt arī šādi – ja jums ir €100, bet inflācija ir 5% gadā, tad pēc gada jūsu €100 būs vērti tikai €95, lai gan banknote būs tā pati. Inflāciju mēra pēc patēriņa cenu indeksa (PCI), kas ir vidējā cena noteiktam pārtikas un pakalpojumu klāstam. Latvijā inflāciju mēra Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ir svarīgi zināt inflāciju, jo vadoties pēc PCI tiek indeksēti fiksēti ienākumi – piemēram, pabalsti un pensijas.

Inflācija Latvijā

Pašlaik 2016. gadā prognozētā inflācija Latvijā ir 0%, kas nozīmē, ka naudas vērtība ne pieaug, ne krītās. Ekonomikas jeb tautasumniecības attīstībai labs inflācijas rādītājs ir 2%, jo tas nozīmē, ka bankas tiek stimulētas aizdot savā rīcībā esošo naudu (pretējā gadījumā bankām būs faktiski “mazāk” naudas), savukārt patērētājiem ir iemesls naudu tērēt, jo turot to dīkstāvē viņiem tās paliks mazāk. No šāda skatupunkta ir interesanti paraudzīties uz nākamo sadaļu.

Eiropas Centrālā banka un inflācija

Eiropas Centrālā banka (ECB) pašlaik samazina procentu likmes naudai, ko tā aizdod bankām. Pašlaik vairākas no tās procentu likmēm ir zem nulles, kas nozīmē, ka savā ziņā bankām ir pat neizdevīgi turēt naudu savos kontos, nevis to aizdot. Šī iemesla dēļ arī depozītu likmes ir rekordzemas. Mērķis ir pārliecināt bankas, lai tās aizdotu naudu uzņēmējiem un mājsaimniecībām, nevis turētu to savās rokās. Pašlaik ECB procentu likmes ir rekordzemas, taču vairāku faktoru, tajā skaitā zemās enerģijas cenas dēļ, inflācija vēl joprojām ir zem vēlamajiem diviem procentiem. Zema inflācija ir viens no indikatoriem stagnējošai ekonomikai.

Kā inflācija ietekmē dzīvi?

Pavisam tieši – inflācijas dēļ jums paliek “mazāk” naudas. Varbūt to var salīdzināt ar roku – jums ir vesela roka, taču ar vecumu tā kļūst vājāka. Tāpat ar naudu – jums var būt tikpat daudz naudas, cik parasti, taču tā kļūst vājāka inflācijas dēļ. Taču inflācija nav ļauna, jo tā liek cilvēkiem tērēt naudu un palīdz “griezt” ekonomikas mehānismus. Deflācijas rezultātā cilvēki mazāk tērē savu naudu, un to var sajust pietiekami vienkārši – ja jūs saprotat, ka pēc divām nedēļām par to pašu naudu varēsit nopirkt pusotru maizes kukuli tagadējā viena maizes kukuļa vietā, tad jums varētu šķist, ka labāk ir pagaidīt šīs divas nedēļas. Diemžēl to laikā no darba var atlaist jūsu tuvējā veikala pārdevēju, jo to pašu, ko sapratāt jūs, ir sapratuši arī daudzi citi cilvēki.

Tomēr gadījumos, kad inflācija tiek stimulēta, un rezultātā mūsu nauda paliek vājāka – var rasties gluži dabisks jautājums – kas tad šie “cilvēki augšā” īsti ir, ka viņu dēļ mūsu eiro pēkšņi vairs nav tie paši, kas vakardien?