Tiesu sistēma

Tiesu sistēma ir valsts pārvaldē esošo tiesu un apgabaltiesu, kā arī Augstākās tiesas un Satversmes tiesas sakopojums. Tiesu sistēma nodrošina tiesu varu. Tiesu vara ir viens no trim galvenajiem varas veidiem, blakus izpildvarai (valdībai un pakļautajām iestādēm) un likumdošanas varai (Saeima). Latvijā ir 43 tiesas – 35 rajonu (pilsētu tiesas), sešas apgabaltiesas, kā arī Augstākā tiesa un Satversmes tiesa. Visas no tām izņemot Satversmes tiesu nodarbojas ar Civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.

Tiesu līmeņi

Tiesas zemākajā līmenī (pirmajā instancē) sadalītas pēc atrašanās vietas un pēc lietu sarežģītības pakāpes. Piemēram, pirmās instances tiesa var noteikt naudassodu par vieglu miesas bojājumu izdarīšanu, savukārt apelācija (sprieduma apstrīdēšana pēc būtības) lietām, kas protestētas apgabaltiesā, tiek veikta Augstākajā tiesā. Tāpat arī kasācija – pārbaude, vai likuma normas piemērotas pareizi – notiek Augstākajā tiesā. Proti, rajonu tiesā apelētās lietas nonāk apgabaltiesā, savukārt apgabaltiesā apelētās lietas – apgabaltiesā nonāk sarežģītas lietas – nonāk Augstākajā tiesā. Augstākā tiesa nevar noteikt spriedumus vai citādi ietekmēt zemāk esošo tiesu darbu, tomēr tikai tās spriedums stājas spēkā, ja tā tiek apelācija.

Satversmes tiesā tiek noteikta likumu un normatīvo aktu atbilstība Latvijas Republikas konstitūcijai – proti, Satversmei. Tieslietu nozares politiku pārvalda Tieslietu ministrija. Latvijas Republikas Tieslietu ministrs ir Dzintars Rasnačs. Tieslietu ministrija atrodas blakus Ministru kabineta ēkai pie Vērmanes dārza.

Svarīgākās juridiskās profesijas

Tiesnesis – tiesas amatpersona, kas sniedz tiesu. Tiesnesis izvērtē lietu, piemērojot spriedumu, balstoties uz pierādījumiem un vadoties pēc vairākiem svarīgiem principiem – tiesu neatkarības, interešu konflikta nepieļaujamības. Tiesneši ir pakļauti tikai likumam.

Prokurors – prokurors valsts vārdā uztur apsūdzību tiesā. Prokurors ir valsts amatpersona. Jau labu laiku Latvijā prokurors var panākt vienošanos ar apsūdzēto, kad lieta nonākusi prokuratūrā. Tas nozīmē, ka prokurors, ja apsūdzētais apsūdz vainu, bieži var samazināt laiku, kuru lieta pavadīs tiesā un samazināt apelācijas iespējas un kopējo slogu uz tiesu sistēmu.

Advokāts – advokāts jeb jurists pārstāv kādas personas juridiskās intereses. Advokāti ir pašnodarbinātas personas. Lai gan daudziem juristi saistās tieši ar tiesas lietām, piemēram, kriminālprocesiem, patiesībā daudziem cilvēkiem un firmām, arī valsts iestādēm un ministrijām ir pašām un pašiem savi juristi.

Notārs – notāri sastāda vairāku veidu dokumentus, piemēram, līgumus, testamentus, pilnvaras, citus darījumus, kārto mantojuma lietas, apliecina parakstu īstumu, norakstu atbilstību dokumentu oriģinālam, tulkojumu pareizību, kā arī veic citas likumos paredzētās darbības. Notārs ir atbildīgs par, piemēram, noslēgtu līgumu atbilstību likumam – ieskaitot, piemēram, līgumā iesaistīto pušuidentitātes un rīcībspējas pārbaudi vai apstiprināšanu.

Tiesu izpildītājs – tiesu izpildītāji pilda tiesu veiktos nolikumus. Tas ir nākamais darbinieks pēc tiesas, kurš atbildīgs par to, lai tiktu izpildīts tiesas spriedums.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *