Kā ietaupīt uz pusdienām?

Pusdienas, kuras ēdam ofisā, īstenībā mēnesī sastāda pietiekami lielu izdevumu grupu. Piemēram, mēneša divdesmit darbadienās tie var sanākt pat €80-120 atkarībā no jūsu paradumiem un vietas, kas tuvāk darbam. Šajā rakstā apskatīsim, kā vienkārši ietaupīt uz dienas galvenās ēdienreizes rēķina.

Kā ietaupīt uz pusdienām?

Finanses

Visvienkāršāk ietaupīt uz pusdienām ir ņemt tās līdzi no mājām plastmasas traukos. Ja darbā nav mikroviļņu krāsns, iesakām iegādāties termosveidīgus traukus, kuros pārtiku varat uzsildīt no rīta, un tā būs silta vēl līdz pusdienām. Vienīgā problēma, kas varētu no šī rasties, ir tas, ka jūs nevarēsit izstaigāties kā iepriekš – vismaz ja pusdienotava ir netālu no jūsu darbavietas.

Daži ēdieni, kuri labi garšo arī tad, ja tie nav pilnīgi svaigi:

  • Vista ar rīsiem, vistas ēdieni kā tādi;
  • Aukstā zupa;
  • Dažāda veida karbonādes, dārzeņi.

Tāpat, protams, varat uz darbu ņemt arī svaigus augļus un dārzeņus, taču tie drīzāk funkcionēs kā uzkoda, jo augļi un dārzeņi nav pārāk barojoši paši par sevi. Ja nevēlaties pats gatavot, arī veikala “kārbiņu pusdienas” ir laba alternatīva, jo tās ir krietni lētākas par ēdnīcas pusdienām, taču vienmēr jāpadomā par savu veselību šādos gadījumos – ja mainot savus ēšanas paradumus, jums paliek sliktāka pašsajūta, vienmēr jāseko sava ķermeņa, nevis maciņa prasībām.

Veģetāriešiem un tādiem, kam nav pretī ēst zaļi, noderēs arī t.s. smūtiji, kurus varat dzert visu cauru dienu, izvairoties no kolēģiem, kas rauc (īstenībā nerauc, jo visiem ir vienalga, ko jūs darāt) degunu. Vārdu sakot, pastāv tikpat daudz iespēju, cik Grejam ir nokrāsu – un ļoti iespējams, ka vēl vairāk.

Svarīga komponente jebkurās pusdienās ir dzēriens, kurš, kā zināms, kafejnīcās ir padārgs. Ja nevēlaties ņemt līdzi kafiju vai tēju termosā, varat vismaz apzināt iespējas – varbūt kafija automātā ir ne tikai garšīgāka (kā tas bieži gadās), bet arī lētāka nekā ēdnīcā. Tāpat sulas vai minerālūdeni, vai kolu, vai fantu, vai sprite (ja esat ļoti vecmodīgs), jūs varat iegādāties arī veikalā un ņemt līdzi, nevis pirkt glāzēs ēdnīcā. Esiet radoši un daroši, un iespējas ietaupīt jums pavērs durvis pašas.

Kā ietaupīt uz pusdienām ēstuvēs?

Tā kā daļai tomēr ņemt pusdienas uz darbu šķitīs vai nu pārāk grūti, vai apkaunojoši, vai vienkārši laikietilpīgi, var turpināt ieturēt maltītes ēstuvēs. Te cena ir atkarīga no diviem mainīgajiem – vietas, kurā ēdat, kā arī jūsu ēšanas paradumiem. Ēdot pie darba, jūs varat izvēlēties lētāko ēstuvi, kā arī izmantot pusdienu piedāvājumus. Šādā scenārijā ir labi, ja neesat pārāk izvēlīgs ēdājs, jo pusdienu piedāvājumi ļoti bieži būs ar gaļu (neder veģetāriešiem), kā arī ar tādām lietām, kas cilvēkiem bieži negaršo – piemēram, aknām, bietēm, utt. Taču tie parasti būs par 1 vai pat 2 eiro lētāki, nekā līdzīga maltīte. Tāpat, protams, pusdienu piedāvājums var nederēt, ja jums vajadzīgs halāl vai košer ēdiens.

Pastāv iespēja ēdienu pasūtīt, ja tas sanāk lētāk – daudzi ēdiena tirgotāji veic bezmaksas piegādes Rīgas robežās, ja pasūtījuma summa pārsniedz noteiktu slieksni. Ja jums ir atsaucīgi kolēģi, iespējams izmēģināt arī šādu variantu. Kopumā pusdienām noteikti nevajag būt dārgām, varbūt pat ne uz pusi tik dārgām, cik tās jums šķiet pašlaik.

Ienākumi

Vārds ienākumi ir nācis no vārda nākt, kas savukārt, iespējams, agrāk nozīmējis ‘nogatavoties, nobriest, ienākties’ un izmantots par augļiem. Tātad pēc valodas gudrības mēs varam secināt, ka ienākumi ir augļi tam, ko jūs esat darījis pirms tam. Ienākumus mēdz saukt arī par peļņu, taču pēdējā laikā par peļņu runā, kad ir veikts kāds ienesīgs darījums, bet par ienākumiem – tad kad tie atkārtojas samērā bieži, piemēram, reizi mēnesī kā mēnešalga. Pastāv vairāku veidu ienākumi un tie ienākās gan cilvēkiem, gan firmām, gan veselām valstīm, tāpēc šajā rakstā īsi apskatīsim, kādi ienākumu veidi ir visbiežāk sastopami.

Ienākumu veidi

Ienākumus var nosacīti sadalīt pasīvajos un aktīvajos ienākumos. Pasīvie ienākumi jeb ienākumi, pie kuriem var tikt nenopūloties, visbiežāk ir noguldījumu procenti, dividendes, pensija, pabalsti, īre, bizness, u.c. Pasīvie ienākumi, starp citu, Latvijā kādreiz bija iespējami pat parastiem mirstīgajiem, jo t.s. “Treknajos gados” banku noguldījumu likmes bija pietiekami augstas, lai tie ar iekrājumiem varētu vismaz kamēr likmes atkal nokrita padzīvot nestrādājot.

Savukārt aktīvie ienākumi ir kā šī raksta rakstīšana – tas top, lai nodrošinātu tā autora turpmāko eksistenci. Pie aktīvajiem ienākumiem par pieskaitīt ienākumus no jebkāda veida darba, kurš ir jāatkārto noteiktu laiku – piemēram, visas gada darbadienas, lai nodrošinātu tā veicējam iztiku.

Ienākumu atšķirības

Ienākumi atšķiras ne tikai pa kontinentiem, valstīm un pilsētām, bet arī pa mājām un cilvēkiem. Ienākumu nevienlīdzību mēra ar Džinī koeficientu, un to var attēlot grafiski, izmantojot Lorenca līkni. Parasti uzskata, ka ienākumi atšķiras pēc izglītības, spējām, kā arī daudzām citām lietām, kuras šeit nav vērts pat mēģināt izsekot, jo to ir ļoti daudz. Cilvēkus pēc ienākumu līmeņa mēdz sadalīt cilvēkos ar maziem ienākumiem (nabagi), cilvēkus ar vidējiem ienākumiem (vidusslānis), kā arī bagātus cilvēkus (bagātniekus). Atkarībā no tā, cik lieli ir ienākumi, naudu var tērēt citām lietām, izņemot pārtiku. Piemēram, ja Rīga būtu ļoti nabadzīga pilsēta, tad tajā būtu daudz mazāk kafejnīcu, un Čaka ielā, iespējams, neatrastos “Jaunās paaudzes” baznīca ar kliedzoši spilgtu interjeru.

Ienākumu aplikšana ar nodokli

Ienākumi tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. No tā var saņemt daudzus un dažādus atvieglojumus, pārsvarā saistītus ar apgādājamām personām un viņu interešu izglītību. Latvijā no 2016. faktiski ir ieviests solidaritātes nodoklis lielāko algu saņēmējiem, taču eksperti tā pienesumu ekonomikai apšauba – no tā būs ļoti vienkārši izvairīties, turklāt zināms jau, ka tieši lielākie pelnītāji vislabāk saprot nodokļu sistēmu, tāpēc t.s. solidaritātes nodoklis arī tiek saukts par ielāpu, nevis īstu nodokli.

Pašlaik Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 23% ienākumiem no darba un saimn. darbības; 10% ienākumam no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža, 10% ienākumam no metāllūžņu pārdošanas 10% ienākumam no īpašuma. Ienākumi no kapitāla tiek aplikti ar 10% likmi (dividendes, procenti, akcijas), savukārt kapitāla pieauguma nodoklis ir 15% (nekustamais īpašums, ieguldījumu fonds, parāda instrumenti, utt.) Tāpat tapšanas procesā ir nodokļu atvieglojumi, palielinot neapliekamo minimumu personām ar zemiem ienākumiem.

Kā palielināt savus ienākumus?

Savus ienākumus varat palielināt, atrodot labāk apmaksātu darbu; ieguldot akcijās vai vērtspapīros; vēl ir iespējams paprasīt algas pielikumu vai citādi piepelnoties. Ienākumus nevar palielināt, samazinot izdevumus. Samazinot izdevumus, bet nepalielinot ienākumus, jūs taupāt naudu un palielināt savu brīvo līdzekļu pieejamību, taču tas nekādīgi nenozīmē, ka jūs pelnat vairāk.

Inflācija

Inflācija ir cenu pieaugums, kā arī naudas vērtības samazināšanās no mājsaimniecības viedokļa. To var izteikt arī šādi – ja jums ir €100, bet inflācija ir 5% gadā, tad pēc gada jūsu €100 būs vērti tikai €95, lai gan banknote būs tā pati. Inflāciju mēra pēc patēriņa cenu indeksa (PCI), kas ir vidējā cena noteiktam pārtikas un pakalpojumu klāstam. Latvijā inflāciju mēra Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ir svarīgi zināt inflāciju, jo vadoties pēc PCI tiek indeksēti fiksēti ienākumi – piemēram, pabalsti un pensijas.

Inflācija Latvijā

Pašlaik 2016. gadā prognozētā inflācija Latvijā ir 0%, kas nozīmē, ka naudas vērtība ne pieaug, ne krītās. Ekonomikas jeb tautasumniecības attīstībai labs inflācijas rādītājs ir 2%, jo tas nozīmē, ka bankas tiek stimulētas aizdot savā rīcībā esošo naudu (pretējā gadījumā bankām būs faktiski “mazāk” naudas), savukārt patērētājiem ir iemesls naudu tērēt, jo turot to dīkstāvē viņiem tās paliks mazāk. No šāda skatupunkta ir interesanti paraudzīties uz nākamo sadaļu.

Eiropas Centrālā banka un inflācija

Eiropas Centrālā banka (ECB) pašlaik samazina procentu likmes naudai, ko tā aizdod bankām. Pašlaik vairākas no tās procentu likmēm ir zem nulles, kas nozīmē, ka savā ziņā bankām ir pat neizdevīgi turēt naudu savos kontos, nevis to aizdot. Šī iemesla dēļ arī depozītu likmes ir rekordzemas. Mērķis ir pārliecināt bankas, lai tās aizdotu naudu uzņēmējiem un mājsaimniecībām, nevis turētu to savās rokās. Pašlaik ECB procentu likmes ir rekordzemas, taču vairāku faktoru, tajā skaitā zemās enerģijas cenas dēļ, inflācija vēl joprojām ir zem vēlamajiem diviem procentiem. Zema inflācija ir viens no indikatoriem stagnējošai ekonomikai.

Kā inflācija ietekmē dzīvi?

Pavisam tieši – inflācijas dēļ jums paliek “mazāk” naudas. Varbūt to var salīdzināt ar roku – jums ir vesela roka, taču ar vecumu tā kļūst vājāka. Tāpat ar naudu – jums var būt tikpat daudz naudas, cik parasti, taču tā kļūst vājāka inflācijas dēļ. Taču inflācija nav ļauna, jo tā liek cilvēkiem tērēt naudu un palīdz “griezt” ekonomikas mehānismus. Deflācijas rezultātā cilvēki mazāk tērē savu naudu, un to var sajust pietiekami vienkārši – ja jūs saprotat, ka pēc divām nedēļām par to pašu naudu varēsit nopirkt pusotru maizes kukuli tagadējā viena maizes kukuļa vietā, tad jums varētu šķist, ka labāk ir pagaidīt šīs divas nedēļas. Diemžēl to laikā no darba var atlaist jūsu tuvējā veikala pārdevēju, jo to pašu, ko sapratāt jūs, ir sapratuši arī daudzi citi cilvēki.

Tomēr gadījumos, kad inflācija tiek stimulēta, un rezultātā mūsu nauda paliek vājāka – var rasties gluži dabisks jautājums – kas tad šie “cilvēki augšā” īsti ir, ka viņu dēļ mūsu eiro pēkšņi vairs nav tie paši, kas vakardien?

Ikdienas izdevumi

Ikdienas izdevumi ir nauda, kas nepieciešama cilvēkam ikdienas izdevumu segšanai. Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2014. gadā katram Latvijas iedzīvotājam ikdienas izdevumu segšanai bija nepieciešami 452 eiro mēnesī. Tas ir uz katru ģimenes locekli.

Šāda summa, protams, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju nav iespējama, un visgrūtāk ikdienas izdevumus segt ir tieši vismazāk aizsargātajām grupām – pensionāriem, cilvēkiem, kas audzina bērnus vieni, kā arī daudzbērnu ģimenēm. Vadoties pēc šiem pašiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem, aptuveni 50% Latvijas iedzīvotāju sedz ikdienas izdevumus ar lielām grūtībām vai ar grūtībām.

Kādi pārsvarā ir ikdienas izdevumi?

Ikdienas izdevumu galveno daļu sastāda transporta un pārtikas izdevumi. Tāpat ikdienas izdevumi ir cigaretes, avīzes, un viss pārējais, ko mums vajag un nevajag – apģērbs, apavi, zobu birstītes, utt. Liela daļa ikdienas izdevumu ir tādi, no kuriem iespējams “izvairīties” – piemēram, var atmest smēķēšanu, pārvietoties ar velosipēdu (ja tāds ir, un tikai siltajos mēnešos), kā arī lasīt avīzes bibliotēkās. Tomēr apgriezt izdevumus ir ļoti nepatīkami, jo to, cik ļoti mūs pie saprāta spēj uzturēt ikdienas mazie prieciņi, mēs sākam apzināties tikai tad, kad to vairs nav.

Kā plānot ikdienas izdevumus?

Ikdienas izdevumus vislabāk plānot, ja lielāko daļu pirkumu veicat ar karti. Tādā gadījumā varat paskatīties sava bankas konta izrakstu un saprast, kur tērējat visvairāk, kā arī kur šos izdevumus var apiet vai vismaz samazināt. Plānojot ikdienas izdevumus, iespējams tos samazināt, piemēram, nopērkot transporta mēnešbiļeti tā vietā, lai katru rītu pirktu e-talonu. Tāpat iespējams pasūtīt savus mīļākos preses izdevumus. Piemēram, “Rīgas laiks” nu jau labu laiku pieejams arī abonenta veidā – un sanāk daudz lētāk. Pakavējoties pie preses, iespējams to arī lasīt internetā. Tāpat iespējams arī sākt izmantot klientu kartes, piemēram, iecienītākajos veikalos, degvielas uzpildes stacijās, kā arī izmantot kuponus, maksājot par pakalpojumiem, kā, piemēram, masāžu.

Dzīvesveids

Starp citu, vēl viena pozīcija, kurā iespējams samazināt izdevumus, ir arī samazinot iespēju, ka kaut kāda veida izdevumi kādā brīdī izaugs tik lieli, ka tos vairs nespēsit kontrolēt. Piemēram, nodarbojoties ar skriešanu un izvēloties augļus un dārzeņus gaļas produktu vietā, jūs varēsit ne tikai ietaupīt, bet ilgtermiņā arī mazāk slimot un, iespējams, izvairīties arī no kādas slimības.

Alga

Alga ir tas, ko mēs saņemam par to, ko esam izdarījuši. Etimoloģijas (vārdu izcelsmes) vārdnīcā vārds ‘alga’ saistāms ar indoeiropiešu vārdu, kas laikam atvasināms no vārda ar nozīmi ‘malt, saberzt’. Tātad zināmā mērā alga ir kaut kas transformēts, ko mēs iegūstam darba rezultātā, saistīts turklāt ar zemniecību un agrikultūru. Mūsdienās ar vārdu alga visbiežāk saprot samaksu par kādu darbu, visbiežāk – ikmēneša alga, kuru mums maksā mūsu priekšnieks.

Algas Latvijā

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, vidējā alga Latvijā 2015. gadā bija €603 mēnesī pēc nodokļiem. Daidz vai maz – spriediet paši, taču izrādās vēl citi pētījumi saka, ka īstā alga esot daudz lielāka. Piemēram, portāla algas.lv 20 000 aptaujātiem sava vidējā alga sanāk €800 mēnesī pēc nodokļiem, taču var jau, protams, teikt, ka ne jau visi tur grib norādīt savas algas, turklāt ne jau visiem ir pieejams internets. Lai vai kā, skaidrs, ka Latvijā vidējā alga ir lielāka par €603 mēnesī, taču nav īsti skaidrs, cik lielāka.

Salīdzinājumam, Igaunijā vidējā alga pēc oficiāliem datiem ir €871 mēnesī, Lietuvā – €554 mēnesī. Latvijā tradicionāli algas aug ātrāk, nekā iekšzemes kopprodukts, un viens no dīvainajiem iemesliem šādai tendencei varētu būt tas, ka Latvijā ir tik maz cilvēku un paliek vēl mazāk.

Kas pelna visvairāk?

Visaugstākās algas Latvijā tradicionāli ir valsts uzņēmumu valdēs, IT sektorā, finanšu sektorā un citur. Drīz pateicoties mediķu un skolotāju algu reformām arī šie valstij ļoti nozīmīgie sektori tiks aplaimoti ar augstākām algām un varbūt beidzot kļūs par prestižām profesijām – kā tam vajadzētu būt bijis jau sen. Tāpat visvairāk, protams, pelna vīrieši, kuri Latvijā pelna aptuveni 15% vairāk, nekā sievietes. Tas gan ir zem ES vidusmēra rādītāja.

Kādas izmaiņas algās gaidāmas tuvākajā nākotnē?

Latvijā algas aug salīdzinoši ātri. Pašlaik tiek gatavoti algu grozījumi vairākām publiskā sektora algām – jau minētajiem skolotājiem un mediķiem – kā arī tiek gatavoti pasākumi, lai mazinātu nodokļu slogu tiem, kas pelna mazāk, kā arī kuri atbild par vienu vai vairākiem apgādājamiem.

Deflācija

Deflācija ir cenu līmeņa pazemināšanās. Tā ir pretēja naudas vērtības krišanai – inflācijai. Deflācija nozīmē, ka palielinās preču un pakalpojumu grozs, kuru var iegādāties par noteiktu naudas summu. Piemēram, ja jums ir 100 eiro un gada griezumā deflācija ir 2%, tad pēc gada varēsit nopirkt preces un pakalpojumus 102 eiro vērtībā. Deflācija var notikt daudzu procesu rezultātā, piemēram, tehnoloģiskā progresa rezultātā, enerģijas cenu krituma dēļ, utt. Lai gan deflācija var notikt arī mēneša laikā, parasti par deflāciju runā gada griezumā un ilgākā laikā.

Kāpēc pieņemts uzskatīt, ka deflācija ir slikta?

Lai gan varētu šķist, ka ir labi, ja var nopirkt vairāk par to naudu, kas jums ir, deflācija ir biežs pavadonis recesijai – ekonomikas lejupslīdei. Piemēram, t.s. Lielās Depresijas laikā ASV 1929-1933. gadā strauji kritās inflācija, un anoloģiski procesi bija novērojami Japānā 1990-2006. gadā, kā arī citur, piemēram, Honkongā 1998-2004. gadā.

Pamatā deflācijas negatīvajam iespaidam ir fakts, ka, tā kā izdevīgāk sanāk naudu netērēt, samazinās investīcijas projektos, kurus ikdienā priecājamies redzēt – tirdzniecības centru celtniecībā, jaunu biznesu atvēršanā, utt. Visas šīs lietas nodrošina darbavietas, veicina patēriņu un investīciju pieplūdumu. Deflācijas laikā bankas daudz nelabprāt izsniedz kredītus, jo, atšķirībā no inflācijas, kura stimulē naudu izmantot, jo pretējā gadījumā, pat ja tās daudzums nesamazināsies, tās vērtība kritīsies. Tāpēc deflācijas laikā regulējošās bankas, kas drukā naudu – piemēram, Eiropas Centrālā banka – samazina procentu likmes, ar kurām nauda tiek izsniegta bankām, cerībā, lai tās sāktu savus līdzekļus izmantot.

Ar deflāciju saistīts termins ir t.s. deflācijas spirāle. Tās ietvaros cilvēki gaida turpmāku cenu kritumu un, izsakoties vienkārši, turās pie savas naudas, atliekot investīcijas un citas lietas, kas nodrošinātu ekonomikas atgriešanos pie izaugsmes. Protams, ar deflāciju saistīta arī valsts ekonomiskā struktūra – kādas ir tās eksporta preces, iekšējā patēriņa tendences, utt.

Deflācija Latvijā

2016. gada aprīlī deflācija bija 0.6% apmērā. Tā izskaidrojama gan ar enerģijas cenu kritumu, gan lēno eirozonas atkopšanos. Ja neņem vērā, ka banku kreditēšanas uzrāviens – kas laikam pašlaik atgriežas – tomēr notika pārāk lēni, lai nodrošinātu atkopšanos dažos ar investīcijās saistītos procesos, tad pašlaik Latvijas patērētāji ir apskaužamā stāvoklī – pieaugot algām un samazinoties vidējām cenām, Latvijas patērētāju pirktspēja turpina augt par spīti satraucošām tendencēm jaunattīstības valstu ekonomikās un rādītājiem, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempi ir sarukuši vēl vairāk, nekā pirmīt paredzēts.

Kad Latvijā bija ekonomiskā krīze, tad, plīstot burbulim arī pasaules ekonomikā, Latvijas ekonomikā saruka ārvalstu investīcijas, samazinājās eksports, rezultātā neskaitāmiem cilvēkiem zaudējot darbu un aizbraucot peļņā uz citām valstīm. Piemēram, 2014. gada dati liecināja, ka pēdējo desmit gadu laikā – tomēr nevajag sajaukt deflāciju ar cikliskiem ekonomiskiem procesiem – valsti, bieži ekonomisku iemeslu dēļ, pametuši 200 000 cilvēku.

Mājsaimniecību tēriņi

Atšķiroties paradumiem, finansiālajai situācijai, kā arī citiem ikdienas dzīvi ietekmējošiem faktoriem, atšķiras arī mājsaimniecību tēriņi un to apjomi. Lai kontrolētu savus tēriņus un vajadzības gadījumā spētu tos optimizēt, ikvienai mājsaimniecībai būtu jāsaprot, cik daudz un par ko tiek tērēts.

Tieši dažādo paradumu, dzīves apstākļu un situāciju dēļ, savus mājsaimniecības tēriņus nav iespējams samazināt vai optimizēt, izmantojot kādam citam sagatavotu optimizācijas plānu, jo atšķiras ne tikai tēriņu apjomi, bet arī izdevumu grupas. Tāpēc, lai sapratu, kāda rīcība ir nepieciešama un kā rīkoties, lai sasniegtu kādu konkrētu nākotnes mērķi, ir jāsaprot Jūsu pašreizējā situācija.

Kā saprast cik daudz tērējam?

Nauda

Pie mājsaimniecības tēriņiem varam pieskaitīt visus ģimenes locekļu personīgos un kopējos izdevums, piemēram, izdevumus par elektrību un komunālajiem maksājumiem, kredīta maksājumus, izdevumus par pārtiku, transportu, izklaidi, apģērbu, mācībām un vēl citus izdevumus.

Lai noteiktu izdevumu apmēru, kā arī konkrētas izdevumu grupas, par kurām tērēts vairāk, kā gribētos, veiciet izdevumu uzskaiti. Vislabākais izdevumu uzskaites termiņš ir viens mēnesis, jo šajā laikā redzēsiet visa veida izdevumus, tai skaitā regulāros maksājumus, piemēram, maksu par mobilajiem sakariem elektrību utt. Lai izdevumu uzskaite noritētu veiklāk un neradītu liekus sarežģījumus, izmantojiet kādu no speciāli izstrādātajiem uzskaites rīkiem, ko iespējams izmantot datorā vai viedtālrunī. Ja kādu no izdevumiem piemirsies piefiksēt, izmatojiet internetbankā atrodamo konta pārskatu vai centieties regulāri saglabāt pirkumu čeku.

Kā optimizēt mājsaimniecību tēriņus?

Redzot mēneša izdevumus, kas sagrupēti konkrētās tēriņu grupās, Jums jau uzreiz varētu rasties idejas par to kuru no tām būtu nepieciešams samazināt vai nedaudz mainīt tajā atrodamos tērēšanas paradumus, lai par konkrēto naudas summu iegūtu vairāk labuma.

Lai tēriņu optimizācija izdotos un Jūs skaidri redzētu rezultātu, nospraudiet sev konkrētus mērķus, kuru izpildi vēlāk būtu vienkārši pārbaudīt, kā arī necentieties sev un saviem mīļajiem atņemt lietas, kas tiem sniedz prieku vai ir patiesi nepieciešamas, gluži pretēji meklējiet tām līdzvērtīgu tikai nedaudz lētāku vai labāku alternatīvu.

Mājsaimniecības tēriņu optimizēšana, varētu īstenoties ne tikai kā jostu savilkšana, bet arī kā līdzekļu investēšana tēriņu samazināšanai nākotnē.

Piemēram, investīcijas hipotekārā kredīta noformēšanai, lai iegādātos savu personīgo mājokli un samazinātu ikmēneša maksājumus, kas iepriekš veikti īres maksas segšanai, vai ieguldījumi mājokļa energoefektivitātes uzlabošanai, lai nākotnē samazinātos maksājumi par siltumenerģiju, tādejādi radot ievērojamu ietaupījumu priekšdienās.

Varētu minēt vēl daudz līdzīgu piemēru, taču, tā kā katras ģimenes tērēšanas paradumi atšķiras, ir svarīgi, lai konkrēta mājsaimniecība izvēlētos tieši sev atbilstošāko optimizācijas plānu un mainītus savus ikdienas tēriņus, atbilstoši šī brīža vēlmēm un izvirzītajiem mērķiem.

Biznesa attīstība

Biznesa attīstība ir pasākumu kopums, kas tiek veikti, lai attīstītu uzņēmuma darbību, paplašinātu to un optimizētu tā darbību, uzlabojot peļņu. Biznesa attīstība ir plašs lauks, kurā darbojas arī profesionāļi. Biznesa attīstība ir cieši saistīta ar, piemēram, investīciju piesaistīšanu, tirgus izpēti. Mūsdienās biznesa attīstība saistās ar visaptverošu biznesa attiecību, klientu attiecību, produktu un pakalpojumu uzlabošanu, kas ilgtermiņā ļauj padarīt uzņēmumu konkurētspējīgāku un attīstītāku.

Kā attīstīt biznesu?

Tā kā biznesa attīstība ir faktiski viss, ko jūs darāt papildus uzņēmuma uzturēšanai un pašreizējās situācijas – cerams, peļņas – uzturēšanai. Tomēr bieži izteikta patiesība – biznesā nevar turēties uz vietas, vai nu notiek virzība uz augšu, vai uz leju. Tāpēc biznesa attīstība ir visas darbības, ko jūs veicat, lai noturētos uz ūdens un cerams arī vestu tālāk savu zīmola vārdu.

Vairāki jautājumi, uz kuriem atbildēt, piemēram – kā jūs attīstoties piedāvāsit kaut ko interesantu klientiem, vai jums to ļaus izdarīt tirgus situācija, kā arī kā pats attīstības projekts tiks realizēts. Bieži novazāts, tomēr svarīgs jēdziens un jautājums, uz kuru atbildēt – kāda ir jūsu piedāvājuma pievienotā vērtība? Tas ir, kas ir unikālais, ko cilvēki dabūs pie jums, nevis citiem?

Tā kā biznesa veidi ir neskaitāmi, arī attīstības virzienus var vairāk vai mazāk noteikt tikai ļoti vispārīgos vilcienos. Tie varētu būt iekšējie attīstības veidi – strādājot ar jau esošajiem produktiem un klientiem, kā arī uz āru vērstie – jaunu produktu un pakalpojumu piedāvāšana, reklamēšanās, jaunu filiāļu atvēršana, utt.

Uz datiem balstīta pieeja

Tā kā par attīstību kā prioritāti pārsvarā domā uzņēmumi, kuri jau ir darbojušies ar vismaz zināmiem panākumiem, tiem ir pieejami iekšējie dati, kurus izmantot, lai pieņemtu informētus lēmumus. Lai gan ar datu apstrādi var galvenokārt uzlabot jau esošo uzņēmuma darbību, dati par klientiem – viņu pirkšanas paradumi, mīļākie produkti, demogrāfiskā un nacionālā piederība – var ļaut jums atrast pareizo virzienu, balstoties uz pierādāmiem datiem.

Kā piesaistīt naudu?

  • Aizņemoties – aizņemties iespējams, pārliecinot aizdevēju, piemēram, banku par jūsu attīstības vīzijas pareizību un veiksmes potenciālu. Tādējādi jūs varat izmantot naudu attīstībai un potenciāli ar bankas aizdevumu nopelnīt lielākus ienākumus, nekā kredīta summa. Jaunākiem uzņēmumiem bez stabilas naudas plūsmas jārēķinās, ka šādi papildus kapitālu izdosies piesaistīt tikai ar ķīlas palīdzību.
  • Ģenerējot iekšēji – palielinot ienākumus, jūs varat tos novirzīt attīstībai. Tas tāpat ir jādara vismaz pirmos divus, trīs uzņēmuma darbības gadus.
  • Akciju pārdošana – pārdodot daļu uzņēmuma, varat piesaistīt papildus kapitālu, nezaudot kontroli pār uzņēmumu. Ar akciju – uzņēmuma daļu – pārdošanu parasti saistās investoru piesaiste un līdzīgi pasākumi. Panākumiem bagāti uzņēmumi var izvēlēties arī diversificēt iespējamo investoru struktūru, veicot publisko akciju piedāvājumu (IPO) kādā fondu biržā.

Kas ir finanšu plānošana?

Finanšu plānošana ir mērķtiecīga domāšana par savām finansēm tā, lai varētu efektīvāk saprast savus izdevumus, kā arī sasniegt mērķus – piemēram, nomaksāt kredītu, aizbraukt ceļojumā, kā arī samaksāt par lietām, kas nepieciešamas ikdienā. Finanšu plānošana visbiežāk ietver mērķu uzstādīšanu un, cerams, piepildīšanu.

Kas vienmēr būs labā finanšu plānā?

Plānoto ienākumu un izdevumu pārskats – lielākajai daļai cilvēku Latvijā ir regulāri ienākumi un izdevumi, tāpēc nav grūti sastādīt fiksēto ienākumu un izdevumu plānu. Piemēram, fiksētie ienākumi būs mēnešalga, fiksētie izdevumi vienmēr būs dzīvokļa īre/hipotekārais kredīts, transporta izdevumi (ja braucat ar sabiedrisko transportu), utt. Savukārt nefiksētos izdevumus – ēdiens, ceļojumi, monētu kolekcijas iegāde, par kuru jūsu sieva uztrauksies, un arī jūs pats laika gaitā sapratīsit, ka tas nebija labs pirkums – tāpat var izmērīt vidusmērā, piemēram, apsekojot jūsu pēdējo mēnešu ienākumu/izdevumu izrakstu interneta bankā.

Drošības spilvena uzkrāšana – tā kā dzīve nesastāv no fiksētajiem ienākumiem un izdevumiem, ir laba ideja uzkrāt t.s. drošības spilvenu, kas vienkārši ir uzkrājumi bankā, zeķē vai pie citiem cilvēkiem. Tos var izmantot, piemēram, lai samaksātu par zobārstu, saplīsušu mašīnu, kā arī uzturētu sevi, piemēram, ja esat zaudējis darbu pēc panikas lēkmju sērijas, kas neļāva jums ierasties ofisā tad, kad “obligāti jābūt, savādāk vari vairs nenākt”. Drošības spilvens, starp citu, lielai daļai cilvēku ir vecāki vai radi, bagāti draugi vai vienkārši cilvēki, pie kuriem vajadzības brīdī vērsties. Jebkurā gadījumā, ja jums nav ideju, kā uzkrāt finanšu drošības spilvenu, viena laba ideja būtu vienkārši ieskaitīt 10% no saviem ikmēneša ienākumiem uzkrājumu kontā. Pēc gada jums tur būs jau 120% mēnešalgas, kuru varēsit iztērēt, lai segtu neparedzētus izdevumus.

Uzkrājumu veidu plānošana – ja augstāk minētais piemērs, t.i., uzkrājumu veidošana, vienkārši iemaksājot kontā noteiktu summu katru mēnesi, jums šķiet pārāk vienkāršs, vai arī ja jums katru mēnesi jau tāpat veidojas uzkrājumi, tad vērts padomāt arī par citu veidu uzkrājumiem un drošības spilveniem. Sākot no iemaksām pensiju fondā un beidzot ar investīcijām, dzīvības apdrošināšanu, bērnu nākotnes nodrošināšanu – ir neskaitāmu veidu drošības spilveni un uzkrājumu veikšanas varianti. Ja nu jūs jau esat nonācis tādā vietā, kur jums nevajag tikai pamata pakalpojumus, varat vai nu apsvērt šādus pakalpojumus pats, vai doties uz banku, kur jums sniegs finanšu konsultācijas.

Citas pieejas finanšu plānošanai – tā kā daudzi cilvēki nevēlas domāt par savām finansēm, viņi ļauj par tām domāt citiem, piemēram, grāmatu autoriem, kas postulē sava veida pieejas finanšu plānošanai, kas balstās nevis ciparos, bet attieksmē pret naudu. Uzreiz gribas teikt, kāds attieksmei sakars ar skaitļiem, taču, pat esot ļoti pragmatiskam un skeptiskam, var apgalvot, ka katram jau tāpat ir attieksme pret naudu, piemēram, noformulējot banāli, ir daži, kas domā “nauda mani dara brīvu” un vēl citi – “nauda mani ierobežo”, ar to domājot, ka viņi ir no tās atkarīgi. Tā kā par naudu iespējams pirkt neskaitāmas pieredzes un pakalpojumus un apmeklēt vietas, kuras bez naudas apmeklēt būtu vai nu apgrūtinoši, vai neiespējami, dažos gadījumos nauda ir kā mīkla, kas ietek vafeļu veidnītē – ja tās nepietiks, tad vafele būs ēdama, bet tāpat nepabeigta (vafele apzīmē dzīvi).

Biznesa uzsākšana

Biznesa uzsākšana ir liels solis, mazs solis, pirmais solis kļūšanā par uzņēmēju – un noteiktā veidā arī pašam sev par saimnieku. Šajā rakstā apskatīsim, ko der zināt tiem, kas domā “nomest važas” un beidzot uzsākt paši savu uzņēmumu.

Biznesa uzsākšana Latvijā

Visvienkāršākais veids, kā sākt, būs izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras padomus. Aģentūras mājaslapā tiek sniegti padomi, kā izvēlēties piemērotāko uzņēmējdarbības formu (visbiežāk tas būs SIA jeb sabiedrība ar ierobežotu atbildību), kā arī kā nodibināt uzņēmumu likumīgi, bez problēmām, un pēc iespējas ātrākā laikā.

Starp citu, Latvijā uzsākt biznesu ir ļoti vienkārši – pēc “Ease of doing business” topa, kurā sarindotas valstis pēc tā, cik viegli katrā nodarboties ar uzņēmējdarbību, Latvija ir 22. vietā visā pasaulē, apsteidzot tādas jau izsenis kapitālistiskas valstis kā Šveice, Francija un Japāna.

Tiesa, bieža problēma, ko Latvijā piemin un kuru atsedzis, piemēram, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” savā žurnālistikas operācijā “Bistro Frics” – lai gan radīt, t.i., reģistrēt uzņēmumu ir ļoti viegli, atkarībā no nozares ir iespējams saskarties ar problēmām darbā ar citām valsts iestādēm, piemēram, Pārtikas veterināro dienestu, utt. No otras puses, nav vērts meklēt šķēršļus, pirms tie vispār radušies, tāpēc svarīgāk būs vienkārši izpētīt, kas ir svarīgākais no likumīgās puses.

Kas ir svarīgi, sākot biznesu?

Lai gan tehnoloģiju nozarē savus uzņēmumus bieži nodibina tieši gados jauni cilvēki, citās nozarēs ar uzņēmējiem bieži saistās tieši cilvēki jau sirmā vecumā. Kāpēc? Jo viņi ir strādājuši kādā nozarē jau gadiem ilgi, un viņiem ir pieredze, kādas nav citiem. Svarīgi, sākot savu uzņēmumu, ir zināt, ko tu varēsi pienest šajā nišā; tāpat svarīgi ir arī nodibināt kontaktus ar citiem, kas strādā līdzīgā nišā vai var būt partneri; tāpat jāapskata tirgus piedāvājums un vēsi jāizsver, vai jūsu klātbūtne tirgū vispār būs nepieciešama.

Kā izdomāt biznesa ideju?

Biznesu parasti vēlas uzsākt ar ideju, kas radusies pieredzes rezultātā. Piemēram, ja jūs jau neskaitāmo reizi aizmirstat karotīti, kad ejat uz parku ēst zemeņu jogurtu, jums var rasties atklāsme, ka lielākā problēma jogurtos ir karotes neesamība, un tad nu varat izšķirties – radīt jaunu jogurta iepakojuma veidu, kuram līdzi nāks karotīte, vai arī izgudrot karotīti, kuru var, piemēram, piekārt pie atslēgu saišķa vai savienot ar kādu citu bieži izmantojamu lietu (Šveices nazi). Protams, pieredze, visticamāk, būs pieredze kādā jomā – žurnālisti, kas ilgi strādājuši nozarē, var labāk saredzēt perspektīvu pašiem sava žurnāla atvēršanai; cilvēki, kas strādājuši ceptuvēs, zinās, ar ko nozarē jārēķinās un ar lielāku iespējamību spēs rast oriģinālus risinājumus un izdomāt oriģinālus produktus.