Inflācija

Inflācija ir cenu pieaugums, kā arī naudas vērtības samazināšanās no mājsaimniecības viedokļa. To var izteikt arī šādi – ja jums ir €100, bet inflācija ir 5% gadā, tad pēc gada jūsu €100 būs vērti tikai €95, lai gan banknote būs tā pati. Inflāciju mēra pēc patēriņa cenu indeksa (PCI), kas ir vidējā cena noteiktam pārtikas un pakalpojumu klāstam. Latvijā inflāciju mēra Centrālā statistikas pārvalde (CSP). Ir svarīgi zināt inflāciju, jo vadoties pēc PCI tiek indeksēti fiksēti ienākumi – piemēram, pabalsti un pensijas.

Inflācija Latvijā

Pašlaik 2016. gadā prognozētā inflācija Latvijā ir 0%, kas nozīmē, ka naudas vērtība ne pieaug, ne krītās. Ekonomikas jeb tautasumniecības attīstībai labs inflācijas rādītājs ir 2%, jo tas nozīmē, ka bankas tiek stimulētas aizdot savā rīcībā esošo naudu (pretējā gadījumā bankām būs faktiski “mazāk” naudas), savukārt patērētājiem ir iemesls naudu tērēt, jo turot to dīkstāvē viņiem tās paliks mazāk. No šāda skatupunkta ir interesanti paraudzīties uz nākamo sadaļu.

Eiropas Centrālā banka un inflācija

Eiropas Centrālā banka (ECB) pašlaik samazina procentu likmes naudai, ko tā aizdod bankām. Pašlaik vairākas no tās procentu likmēm ir zem nulles, kas nozīmē, ka savā ziņā bankām ir pat neizdevīgi turēt naudu savos kontos, nevis to aizdot. Šī iemesla dēļ arī depozītu likmes ir rekordzemas. Mērķis ir pārliecināt bankas, lai tās aizdotu naudu uzņēmējiem un mājsaimniecībām, nevis turētu to savās rokās. Pašlaik ECB procentu likmes ir rekordzemas, taču vairāku faktoru, tajā skaitā zemās enerģijas cenas dēļ, inflācija vēl joprojām ir zem vēlamajiem diviem procentiem. Zema inflācija ir viens no indikatoriem stagnējošai ekonomikai.

Kā inflācija ietekmē dzīvi?

Pavisam tieši – inflācijas dēļ jums paliek “mazāk” naudas. Varbūt to var salīdzināt ar roku – jums ir vesela roka, taču ar vecumu tā kļūst vājāka. Tāpat ar naudu – jums var būt tikpat daudz naudas, cik parasti, taču tā kļūst vājāka inflācijas dēļ. Taču inflācija nav ļauna, jo tā liek cilvēkiem tērēt naudu un palīdz “griezt” ekonomikas mehānismus. Deflācijas rezultātā cilvēki mazāk tērē savu naudu, un to var sajust pietiekami vienkārši – ja jūs saprotat, ka pēc divām nedēļām par to pašu naudu varēsit nopirkt pusotru maizes kukuli tagadējā viena maizes kukuļa vietā, tad jums varētu šķist, ka labāk ir pagaidīt šīs divas nedēļas. Diemžēl to laikā no darba var atlaist jūsu tuvējā veikala pārdevēju, jo to pašu, ko sapratāt jūs, ir sapratuši arī daudzi citi cilvēki.

Tomēr gadījumos, kad inflācija tiek stimulēta, un rezultātā mūsu nauda paliek vājāka – var rasties gluži dabisks jautājums – kas tad šie “cilvēki augšā” īsti ir, ka viņu dēļ mūsu eiro pēkšņi vairs nav tie paši, kas vakardien?

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *