Ienākumi

Vārds ienākumi ir nācis no vārda nākt, kas savukārt, iespējams, agrāk nozīmējis ‘nogatavoties, nobriest, ienākties’ un izmantots par augļiem. Tātad pēc valodas gudrības mēs varam secināt, ka ienākumi ir augļi tam, ko jūs esat darījis pirms tam. Ienākumus mēdz saukt arī par peļņu, taču pēdējā laikā par peļņu runā, kad ir veikts kāds ienesīgs darījums, bet par ienākumiem – tad kad tie atkārtojas samērā bieži, piemēram, reizi mēnesī kā mēnešalga. Pastāv vairāku veidu ienākumi un tie ienākās gan cilvēkiem, gan firmām, gan veselām valstīm, tāpēc šajā rakstā īsi apskatīsim, kādi ienākumu veidi ir visbiežāk sastopami.

Ienākumu veidi

Ienākumus var nosacīti sadalīt pasīvajos un aktīvajos ienākumos. Pasīvie ienākumi jeb ienākumi, pie kuriem var tikt nenopūloties, visbiežāk ir noguldījumu procenti, dividendes, pensija, pabalsti, īre, bizness, u.c. Pasīvie ienākumi, starp citu, Latvijā kādreiz bija iespējami pat parastiem mirstīgajiem, jo t.s. “Treknajos gados” banku noguldījumu likmes bija pietiekami augstas, lai tie ar iekrājumiem varētu vismaz kamēr likmes atkal nokrita padzīvot nestrādājot.

Savukārt aktīvie ienākumi ir kā šī raksta rakstīšana – tas top, lai nodrošinātu tā autora turpmāko eksistenci. Pie aktīvajiem ienākumiem par pieskaitīt ienākumus no jebkāda veida darba, kurš ir jāatkārto noteiktu laiku – piemēram, visas gada darbadienas, lai nodrošinātu tā veicējam iztiku.

Ienākumu atšķirības

Ienākumi atšķiras ne tikai pa kontinentiem, valstīm un pilsētām, bet arī pa mājām un cilvēkiem. Ienākumu nevienlīdzību mēra ar Džinī koeficientu, un to var attēlot grafiski, izmantojot Lorenca līkni. Parasti uzskata, ka ienākumi atšķiras pēc izglītības, spējām, kā arī daudzām citām lietām, kuras šeit nav vērts pat mēģināt izsekot, jo to ir ļoti daudz. Cilvēkus pēc ienākumu līmeņa mēdz sadalīt cilvēkos ar maziem ienākumiem (nabagi), cilvēkus ar vidējiem ienākumiem (vidusslānis), kā arī bagātus cilvēkus (bagātniekus). Atkarībā no tā, cik lieli ir ienākumi, naudu var tērēt citām lietām, izņemot pārtiku. Piemēram, ja Rīga būtu ļoti nabadzīga pilsēta, tad tajā būtu daudz mazāk kafejnīcu, un Čaka ielā, iespējams, neatrastos “Jaunās paaudzes” baznīca ar kliedzoši spilgtu interjeru.

Ienākumu aplikšana ar nodokli

Ienākumi tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. No tā var saņemt daudzus un dažādus atvieglojumus, pārsvarā saistītus ar apgādājamām personām un viņu interešu izglītību. Latvijā no 2016. faktiski ir ieviests solidaritātes nodoklis lielāko algu saņēmējiem, taču eksperti tā pienesumu ekonomikai apšauba – no tā būs ļoti vienkārši izvairīties, turklāt zināms jau, ka tieši lielākie pelnītāji vislabāk saprot nodokļu sistēmu, tāpēc t.s. solidaritātes nodoklis arī tiek saukts par ielāpu, nevis īstu nodokli.

Pašlaik Latvijā iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir 23% ienākumiem no darba un saimn. darbības; 10% ienākumam no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža, 10% ienākumam no metāllūžņu pārdošanas 10% ienākumam no īpašuma. Ienākumi no kapitāla tiek aplikti ar 10% likmi (dividendes, procenti, akcijas), savukārt kapitāla pieauguma nodoklis ir 15% (nekustamais īpašums, ieguldījumu fonds, parāda instrumenti, utt.) Tāpat tapšanas procesā ir nodokļu atvieglojumi, palielinot neapliekamo minimumu personām ar zemiem ienākumiem.

Kā palielināt savus ienākumus?

Savus ienākumus varat palielināt, atrodot labāk apmaksātu darbu; ieguldot akcijās vai vērtspapīros; vēl ir iespējams paprasīt algas pielikumu vai citādi piepelnoties. Ienākumus nevar palielināt, samazinot izdevumus. Samazinot izdevumus, bet nepalielinot ienākumus, jūs taupāt naudu un palielināt savu brīvo līdzekļu pieejamību, taču tas nekādīgi nenozīmē, ka jūs pelnat vairāk.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *