Deflācija

Deflācija ir cenu līmeņa pazemināšanās. Tā ir pretēja naudas vērtības krišanai – inflācijai. Deflācija nozīmē, ka palielinās preču un pakalpojumu grozs, kuru var iegādāties par noteiktu naudas summu. Piemēram, ja jums ir 100 eiro un gada griezumā deflācija ir 2%, tad pēc gada varēsit nopirkt preces un pakalpojumus 102 eiro vērtībā. Deflācija var notikt daudzu procesu rezultātā, piemēram, tehnoloģiskā progresa rezultātā, enerģijas cenu krituma dēļ, utt. Lai gan deflācija var notikt arī mēneša laikā, parasti par deflāciju runā gada griezumā un ilgākā laikā.

Kāpēc pieņemts uzskatīt, ka deflācija ir slikta?

Lai gan varētu šķist, ka ir labi, ja var nopirkt vairāk par to naudu, kas jums ir, deflācija ir biežs pavadonis recesijai – ekonomikas lejupslīdei. Piemēram, t.s. Lielās Depresijas laikā ASV 1929-1933. gadā strauji kritās inflācija, un anoloģiski procesi bija novērojami Japānā 1990-2006. gadā, kā arī citur, piemēram, Honkongā 1998-2004. gadā.

Pamatā deflācijas negatīvajam iespaidam ir fakts, ka, tā kā izdevīgāk sanāk naudu netērēt, samazinās investīcijas projektos, kurus ikdienā priecājamies redzēt – tirdzniecības centru celtniecībā, jaunu biznesu atvēršanā, utt. Visas šīs lietas nodrošina darbavietas, veicina patēriņu un investīciju pieplūdumu. Deflācijas laikā bankas daudz nelabprāt izsniedz kredītus, jo, atšķirībā no inflācijas, kura stimulē naudu izmantot, jo pretējā gadījumā, pat ja tās daudzums nesamazināsies, tās vērtība kritīsies. Tāpēc deflācijas laikā regulējošās bankas, kas drukā naudu – piemēram, Eiropas Centrālā banka – samazina procentu likmes, ar kurām nauda tiek izsniegta bankām, cerībā, lai tās sāktu savus līdzekļus izmantot.

Ar deflāciju saistīts termins ir t.s. deflācijas spirāle. Tās ietvaros cilvēki gaida turpmāku cenu kritumu un, izsakoties vienkārši, turās pie savas naudas, atliekot investīcijas un citas lietas, kas nodrošinātu ekonomikas atgriešanos pie izaugsmes. Protams, ar deflāciju saistīta arī valsts ekonomiskā struktūra – kādas ir tās eksporta preces, iekšējā patēriņa tendences, utt.

Deflācija Latvijā

2016. gada aprīlī deflācija bija 0.6% apmērā. Tā izskaidrojama gan ar enerģijas cenu kritumu, gan lēno eirozonas atkopšanos. Ja neņem vērā, ka banku kreditēšanas uzrāviens – kas laikam pašlaik atgriežas – tomēr notika pārāk lēni, lai nodrošinātu atkopšanos dažos ar investīcijās saistītos procesos, tad pašlaik Latvijas patērētāji ir apskaužamā stāvoklī – pieaugot algām un samazinoties vidējām cenām, Latvijas patērētāju pirktspēja turpina augt par spīti satraucošām tendencēm jaunattīstības valstu ekonomikās un rādītājiem, ka Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempi ir sarukuši vēl vairāk, nekā pirmīt paredzēts.

Kad Latvijā bija ekonomiskā krīze, tad, plīstot burbulim arī pasaules ekonomikā, Latvijas ekonomikā saruka ārvalstu investīcijas, samazinājās eksports, rezultātā neskaitāmiem cilvēkiem zaudējot darbu un aizbraucot peļņā uz citām valstīm. Piemēram, 2014. gada dati liecināja, ka pēdējo desmit gadu laikā – tomēr nevajag sajaukt deflāciju ar cikliskiem ekonomiskiem procesiem – valsti, bieži ekonomisku iemeslu dēļ, pametuši 200 000 cilvēku.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *