Biznesa uzsākšana

Biznesa uzsākšana ir liels solis, mazs solis, pirmais solis kļūšanā par uzņēmēju – un noteiktā veidā arī pašam sev par saimnieku. Šajā rakstā apskatīsim, ko der zināt tiem, kas domā “nomest važas” un beidzot uzsākt paši savu uzņēmumu.

Biznesa uzsākšana Latvijā

Visvienkāršākais veids, kā sākt, būs izmantojot Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras padomus. Aģentūras mājaslapā tiek sniegti padomi, kā izvēlēties piemērotāko uzņēmējdarbības formu (visbiežāk tas būs SIA jeb sabiedrība ar ierobežotu atbildību), kā arī kā nodibināt uzņēmumu likumīgi, bez problēmām, un pēc iespējas ātrākā laikā.

Starp citu, Latvijā uzsākt biznesu ir ļoti vienkārši – pēc “Ease of doing business” topa, kurā sarindotas valstis pēc tā, cik viegli katrā nodarboties ar uzņēmējdarbību, Latvija ir 22. vietā visā pasaulē, apsteidzot tādas jau izsenis kapitālistiskas valstis kā Šveice, Francija un Japāna.

Tiesa, bieža problēma, ko Latvijā piemin un kuru atsedzis, piemēram, LTV raidījums “Aizliegtais paņēmiens” savā žurnālistikas operācijā “Bistro Frics” – lai gan radīt, t.i., reģistrēt uzņēmumu ir ļoti viegli, atkarībā no nozares ir iespējams saskarties ar problēmām darbā ar citām valsts iestādēm, piemēram, Pārtikas veterināro dienestu, utt. No otras puses, nav vērts meklēt šķēršļus, pirms tie vispār radušies, tāpēc svarīgāk būs vienkārši izpētīt, kas ir svarīgākais no likumīgās puses.

Kas ir svarīgi, sākot biznesu?

Lai gan tehnoloģiju nozarē savus uzņēmumus bieži nodibina tieši gados jauni cilvēki, citās nozarēs ar uzņēmējiem bieži saistās tieši cilvēki jau sirmā vecumā. Kāpēc? Jo viņi ir strādājuši kādā nozarē jau gadiem ilgi, un viņiem ir pieredze, kādas nav citiem. Svarīgi, sākot savu uzņēmumu, ir zināt, ko tu varēsi pienest šajā nišā; tāpat svarīgi ir arī nodibināt kontaktus ar citiem, kas strādā līdzīgā nišā vai var būt partneri; tāpat jāapskata tirgus piedāvājums un vēsi jāizsver, vai jūsu klātbūtne tirgū vispār būs nepieciešama.

Kā izdomāt biznesa ideju?

Biznesu parasti vēlas uzsākt ar ideju, kas radusies pieredzes rezultātā. Piemēram, ja jūs jau neskaitāmo reizi aizmirstat karotīti, kad ejat uz parku ēst zemeņu jogurtu, jums var rasties atklāsme, ka lielākā problēma jogurtos ir karotes neesamība, un tad nu varat izšķirties – radīt jaunu jogurta iepakojuma veidu, kuram līdzi nāks karotīte, vai arī izgudrot karotīti, kuru var, piemēram, piekārt pie atslēgu saišķa vai savienot ar kādu citu bieži izmantojamu lietu (Šveices nazi). Protams, pieredze, visticamāk, būs pieredze kādā jomā – žurnālisti, kas ilgi strādājuši nozarē, var labāk saredzēt perspektīvu pašiem sava žurnāla atvēršanai; cilvēki, kas strādājuši ceptuvēs, zinās, ar ko nozarē jārēķinās un ar lielāku iespējamību spēs rast oriģinālus risinājumus un izdomāt oriģinālus produktus.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *