Biogāze

Par biogāzi sauc dažādās gāzes, kuras organiskas vielas izdala sabrūkot, iztrūkstot skābeklim. Biogāzi var ražot no tādiem materiāliem kā zemnieku saimniecību atkritumiem, mēsliem, augļiem, ēdiena, zaļajiem atkritumiem u.c. Biogāze ir atjaunojams energoresurss un lielā daļā gadījumu tās ražošanas t.s. oglekļa pēdas nospiedums ir ļoti neliels. Latvijā biogāzes ražošanu subsidē.

Biogāzi izmanto gan elektrības ražošanā, gan automašīnu darbināšanā, gan kā siltuma avotu. Biogāzes lietošana ir diezgan izplatīta tieši zemnieku saimniecībās, kur to var izmantot, lai ražotu elektrību vai lai apsildītu kūtis aukstajā laikā. Biogāzes izmantošana ir tik zaļa vairāku iemeslu dēļ: tā ir salīdzinoši efektīva, jo vienas govs vienas dienas laikā radītie mēsli var radīt 3 kWh elektrības, kas spēj darbināt 100 vatu spuldzīti ilgāk nekā veselu dienu. Tāpat mēslojums, kas bieži tiek izmantots biogāzes ražošanā, tāpat nonāk atmosfērā, kas nozīmē, ka papildus tam, ka no mēsliem var ražot elektrību, biogāzes ražošana vēl palīdz novērst izplūdes gāzu nonākšanu atmosfērā.

Biogāze pasaulē

Biogāze ir ļoti nenozīmīgs enerģijas avots visā pasaulē, taču dažās valstīs, piemēram, ASV un Vācijā, tas var pretendēt būt viens no galvenajiem atjaunojamās enerģijas avotiem. Vācijā ar biogāzi tiek ražoti 12.6% no visas atjaunojamās enerģijas, savukārt ASV visbiežāk biogāze tiek ražota no izgāztuvēs sastopamajiem atkritumiem, un aptuveni 0.6% no valstī izmantotās gāzes enerģijas nāk tieši no biogāzes. Izgāztuvēs dabiski rodas metāns, kas iznākot no pazemes var radīt eksplozijas, tāpēc daudzās izgāztuvēs šī gāze tiek iegūta un pārvērsta elektroenerģijā.

Biogāze Latvijā

Latvijā biogāzi ražo daudzās koģenerācijas stacijām. Visnotaļ labi zināma ir, piemēram, z/s “Mežacīruļi”, kurā mēslojums tiek pārvērsts biogāzē, kas tur pat arī ražo elektrību, no kuras pārpalikumus pārdod.

Biogāze Latvijā tiek uzskatīta par vienu no stūrakmeņiem, lai valsts varētu nostāties uz zaļās attīstības takas, jo lai izpildītu Eiropas Komisijas nosacījumus, Latvijai daudz vairāk jāiegulda zaļās enerģijas izstrādē. Latvija kopējā enerģijas gala patēriņā apņēmusies līdz 2030. gadam palielināt atjaunojamo resursu izmantošanu vismaz līdz 50%, un arī līdz 10% pieaudzēt atjaunojamo resursu īpatsvaru transporta sektorā, kur pretim pārējā Eiropā pirmais skaitlis ir tikai 27%.

Diemžēl zaļā enerģija ir krietni dārgāka par alternatīvām, tāpēc caur t.s. obligāto iepirkuma komponenti Latvijas enerģijas patērētāji krietni vien pārmaksā par elektrību, salīdzinot ar lielāko daļu citu Eiropas valstu; tāpat milzīgās elektrības cenas aizbiedē gan pašmāju, gan ārzemju industriālos uzņēmumus, kā arī traucē darboties jau esošajiem (vai “vēl esošajiem”), piemēram, Liepājas “Metalurgam”. Lai gan biogāzei ir liels potenciāls kļūt par svarīgu energoresursu – un, šķiet, pagātnē pieņemtu kļūdainu lēmumu dēļ Latvijā biogāzes lietošanai būs tikai jāaug, neskatoties uz ekonomiskiem apsvērumiem – tā tomēr ir tikai viens un pašlaik nemaz ne perspektīvākais atjaunojamās enerģijas avots.

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *